Politika

Maigās ES informācijas kampaņas pret Krievijas propagandu – kurš uzvarēs?

Mediji nereti tiek dēvēti par ceturto varu, un tas netiek darīts bez pamata – prese, interneta portāli, televīzija un citi kanāli vienmēr bijusi saikne starp viedokļa paudējiem un ziņu uztvērējiem, informējuši sabiedrību par aktualitātēm un aktualitātēm. Tiem piemīt apbrīnojama spēja ietekmēt sabiedrisko domu, lasītāju viedokli un noskaņojumu. Ne velti, sevi un patērētājus cienoši žurnālisti un redaktori par goda lietu uzskata maksimāli objektīvu un patiesu ziņu izplatīšanu, nepiesārņojot informācijas telpu. Tomēr, ar nožēlu jāatzīst, ka uz izplatīto saturu ne vienmēr varam paļauties un tam uzticēties. Ko tad, ja ceturto varu savās rokās pārņēmuši pie valsts varas esošie, pārstāvot savas politiskās un privātās intereses? Šādos gadījumos mediju pamatuzdevums ir pilnībā ignorēts un informāciju, kas nonāk līdz tās uztvērējam nevar dēvēt nekā citādi, kā vien par melīgu, subjektīvu un sagrozītu. Tā ir propaganda, kas, izmantojot cilvēku uzticēšanos medijos teiktajam, liek pieņemt lēmumus un izdarīt secinājumus.

Pēdējo nedēļu laikā ne vien Latvijas, bet visas pasaules mediju telpu aizņēmušas ziņas par Krievijas intervenci Ukrainā un ar to saistītiem notikumiem. Latvijas iedzīvotājus māc bažas, vai kas līdzīgs varētu piemeklēt mūsu valsti un mediju telpā nonākušas dažādas pārdomas un fakti par šo tēmu. Notiek informācijas karš un sabiedrība nostājusies divās frontes pusēs – tajos, kas dažādiem līdzekļiem pauž atbalstu Ukrainai, nosodot Krievijas rīcību un tajos, kas neslēpj, ka ir Krievijas varas pusē. Daļa, nevēloties riskēt, dažādu iemeslu dēļ izvēlējušies klusēt un izlikties, ka šausmas neeksistē un noskatās, kā līdzās esoša suverēna valsts zaudē savu neatkarību visu acu priekšā. Pateicoties vairākiem ziņojumiem Krievijas medijos, izplatīti tādi meli, kā tūkstošiem ukraiņu bēgļu došanās uz Krieviju, nepatiesas ziņas par notikumiem Maidana laukumā u.c. Lielākais kara upuris ir patiesība, kas aizmiglo prātu arī lēmumu pieņēmējiem gan pašā Ukrainā, Krievijā un Rietumvalstīs. Rupjās propogandas mērķis ir pārliecināt ārpusē esošos, ka Krievijas rīcība un Krimas okupācija ir likumīga.

Notikumi Ukrainā likuši pārvērtēt gan katra individuālo rīcību, attīstoties dažādiem scenārijiem, gan sabiedrības nostāju kopumā. Latvijas pilsoņiem šie notikumi atsauc atmiņā pašu vēl neseno cīņu uz barikādēm par neatkarību pēc Padomju Savienības sabrukuma. Loģiski, ka šī brīža notikumi Ukrainā rada bažas par to, vai līdzīgs scenārijs varētu atkārtoties Baltijas valstīs. Regulāras Krievijas militārās apmācības pie mūsu valsts robežām, izteikumi plašsaziņas līdzekļos rada šaubas sabiedrībā un liek pastiprināti sekot līdzi pasaules un mūsu valsts reakcijai. Pastiprinātas darbības valsts drošības jomā un valdošais nemiers liek aizdomāties, vai patiesi prokrieviski noskaņoto iedzīvotāju sapnis atgriezties padomju laikos, varētu gūt panākumus.

ASV prezidents Baraks Obama uzsvēris, ka Krievijas rīcības tālāka eskalācija var novest līdz tās izolācijai no starptautiskās sabiedrības un pēdējās dienas arvien pieaudzis to sankciju skaits un veidi, kas vērstas pret noteiktām Krievijas amatpersonām un tautsaimniecību. Krievija, protams, steidz atbildēt ar to pašu, tādējādi radot apstākļus jaunam “aukstā karam”.

Tikmēr Eiropa notiekošo uztver gaužām diplomātiski, cenšoties izvairīties no neērtībām, kādas varētu sagādāt sankciju ieviešana. Labklājība un vēlme neiesaistīties konfliktos ņem virsroku pār pārliecinātiem demokrātiem. ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns devās uz Maskavu, lai rastu konflikta diplomātisku risinājumu, taču pieredze rāda, ka Kremlis šādus paņēmienus atsakās uztvert nopietni.

Esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu būt proaktīvākai un izlēmīgākai lēmumu pieņemšanā, kā arī izstrādāt sankcijas pret Krievijas varu un nodrošināt informācijas pretsparu, tādējādi paužot skaidru un stingru nostāju Ukrainas notikumu jautājumā. Jau ziņots, ka ES līderi Briselē apsver sankciju piemērošanu un, lai arī novēloti, ceru, ka ES atbilde Krievijai būs stingra un pārliecinoša.

Nupat ANO Cilvēktiesību padomes sanāksmē Krievijas diplomāts paudis bažas, ka krievu minoritāte tiek diskriminēta arī Igaunijā. Ja ES kavēsies vai būs pārlieku pielaidīga sankciju ieviešanā, apdraudēta būs ne tikai Ukraina, bet arī pārējā Eiropa un, jo īpaši, postpadomju republikas. Latvijas rīcību kavē jau par tradīciju kļuvušās bailes “sabojāt abu valstu attiecības”, kā arī gadu gaitā ieaudzinātais respekts pret lielo kaimiņu un potenciālais sankciju iespaids uz vietējo ekonomiku.

Diemžēl, arī daļai sabiedrības, līdz ar aktīvo propagandu un nepatiesu ziņu izplatību, nav skaidras nostājas. Liela iedzīvotāju skaita primārais uzziņu avots arvien ir televīzija, kas piepildīta arī ar Krievijas varas kontrolētajiem kanāliem, kuri skatāmi arī Latvijā. Es aicinu katru individuāli, pirms viedokļa pieņemšanas un nostāšanās kādā no frontēm, pārbaudīt ziņu avotus un to patiesumu! Mēs nedrīkstam uzticēties atsevišķiem, Ukrainu nomelnojošiem ziņojumiem, kuri bieži vien ir anonīmi, nav neatkarīgi un izplata melīgu saturu.

Šajā situācijā ļoti svarīgi citu ES dalībvalstu kolēģiem skaidrot par Krievijas propagandas ietekmi pierobežas teritorijās. Pagājušā nedēļā, piedaloties Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas komunikācijas darba grupas sēdē, aktualizēju jautājumu, kā ar maigo ES komunikāciju cīnīties pret Krievijas propagandu. Jāatzīst, ka daudzu valstu pārstāvji par šādiem jautājumiem nebija domājuši, taču pēc diskusijas to uztvēra kā ļoti nopietnu problēmu. Komitejas viceprezidente Džeina Morisa (Jane Morrice) rosināja turpināt strādāt un meklēt risinājumus, kā labāk stāties pretī Krievijas propagandai. Mani atbalstīja arī Lietuvas un citu valstu pārstāvji. Es aicinu arī citus Latvijas pārstāvjus ES institūcijās un Eiropas Parlamenta deputātus informēt citu valstu kolēģus par agresīvo Krievijas propagandu un aicināt dot pretsparu, kā arī atvēlēt adekvātus ES budžeta līdzekļus.

Šobrīd karš nav kaujas laukos, bet gan informācijas telpā un Krievijas robežu tuvumā mēs jau zaudējam. Mums visiem ir jābūt aktīviem, neatkarīgi no tā, vai mēs Briselē aizstāvam lauksaimnieku intereses vai pārstāvam valsts institūcijas.

Mēs nedrīkstam aizmirst, cik suverenitāte ir svarīga gan mūsu mīļajai tautai, gan citām valstīm!

Padalies ar citiem…Share on LinkedInShare on Google+Tweet about this on TwitterShare on FacebookEmail this to someone