Rīga

Vientuļš “kapu tramvajs” vai sakārtota visa Rīgas transporta sistēma?

Šobrīd, kad lielpilsētās un to tuvākajā apkārtnē koncentrējas aizvien lielāks cilvēku skaits, transporta infrastruktūrai vairs nav tikai viens mērķis – pārvadāt cilvēkus. Transporta kustībai jābūt ne vien efektīvai un drošai, bet arī videi draudzīgai un ilgtspējīgai. Kā saglabāt līdzsvaru starp ātru transporta kustību un videi draudzīgiem risinājumiem? Kā vienlaikus respektēt gājēju un riteņbraucēju intereses? Turklāt, līdztekus visam minētajam, jānodrošina apstākļi nozares konkurētspējai, kas rada darbavietas, sekmējot iedzīvotāju labklājību. Uzdevums nav vienkāršs. Taču tas nenozīmē, ka nav atrisināms.

Eiropas fondu ietvaros paredzēts konkrēts atbalsts programmām, kas attīstītu videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru.  Tas vistiešākajā veidā attiecas uz tramvaju satiksmi, kas ir ne vien viens no ātrākajiem pārvietošanās līdzekļiem, bet arī videi draudzīgākajiem.

Šobrīd daudz apspriestais Skanstes tramvaja līnijas projekts jeb tā sauktais “kapu tramvajs” atrodas saskaņošanā Eiropas Komisijā. Par spīti sabiedrības un kultūras mantojuma speciālistu iebildumiem, pastāv liela varbūtība, ka projekts tiks akceptēts. Ieguvums pilsētniekiem no šī projekta gan būs minimāls. Tiks skarts ne tikai kultūrvēsturiskais mantojums, bet arī dažos tramvaja līnijas posmos nav reāli izbūvēt gājēju un veloceliņus. Rīgas dome plāno šajos posmos celiņus izbūvēt caur kapiem, tātad zaudētāju no projekta būs vēl vairāk – ne tikai kultūrvēsturiskās vērtības, bet arī gājēju un riteņbraucēju ērtības. Jau pašos pamatos šādi tiek grauta ideja padarīt pilsētvidi iedzīvotājiem labvēlīgu. Ja jaunā tramvaja līnija nerespektēs daudzu gājēju un riteņbraucēju intereses, liela daļa no tiem atkal kļūs par privātā autotransporta lietotājiem. Ideja, ka tramvaja līnija mazinājusi privātā transporta kustību pilsētas centrā, būs mirusi vēl nemaz īsti nesākusies.

Līdzšinējā Rīgas domes transporta attīstības politika nav mērķtiecīga visas sistēmas sakārtošana, bet tikai šaura atsevišķu projektu realizēšana, nedomājot par kopējo pilsētas infrastruktūru. Tā ir “aiz kokiem nesaredzēt mežu” politika.

Domāju, ka daudz būtiskāk ir realizēt tramvaja līnijas projektu virzienā uz Purvciemu un Pļavniekiem, kas ievērojami mazinātu vieglo automašīnu skaitu pilsētas centrā un sastrēgumus visā Rīgā, jo šāda tramvaja līnija būtu sasniedzama vairāk nekā simts tūkstošiem rīdzinieku, kas dzīvo šajos mikrorajonos.  Pašreizējās Rīgas domes vadības plāni būvēt jaunus automašīnu stāvlaukumus daudzdzīvokļu namu pagalmos uz koku un zaļo zonu rēķina tikai veicinās automašīnu izmantošanu, kas pasliktinās pilsētvidi un palielinās cilvēku vēlmi pārvākties uz dzīvi Pierīgā.

Šāda projekta realizēšana loģiski saistītos ar citu Rīgai svarīgu transporta sistēmas posmu – Park & Ride. Jau daudzus gadus dzird frāzes, ka tūliņ Rīgā parādīsies modernas P&R stāvvietas. Pagaidām tas gan vairāk ir tikai sauklis. Gandrīz vienīgā P&R stāvvieta Ulmaņa gatvē netiek pilnībā izmantota, un arī citas idejas realizētas netiek, lai gan pēdējos 12 gados izstrādāti un apspriesti tikuši vairāki projekti.

Pašreizējās Rīgas domes viedoklis – pagaidām nav liela jēga no P&R sistēmas. Kamēr autovadītāji neredzēšot, ka sabiedriskā transporta kustības ātrums ir lielāks par privātā transporta ātrumu līdz centram, tikmēr viņi to izmantos kūtri. Bet kas tad tiek darīts, lai uzlabotu šo transporta kustības ātrumu un, lai atslogotu Rīgas centru no privātā transporta? Nekas! Tādēļ izveidojas apburtais loks – sabiedriskā transporta kustība ir lēna, tādēļ vadītāji neizmanto P&R, bet lēna tā ir tāpēc, ka centrā tik daudz privātā transporta.

Šobrīd šo P&R funkciju netieši veic uzņēmēji, jo daudzi autovadītāji izmanto lielveikalu stāvvietas. Piemēram, iebraucot Rīgā no Jūrmalas puses (t/c Spice) vai Berģiem (t/c Alfa). Tātad Rīgas dome atvieglo sev dzīvi uz uzņēmēju rēķina.

Stāvparkus ir jēga ierīkot tur, kur ir pietiekami labs sabiedriskais transports. Savukārt sabiedrisko transportu ir vērts ieviest tur, kur ir tā izmantotāji. Tad jāsāk tieši ar šo abu faktoru mijiedarbību! Nevis jātaisa P&R kādā tukšā pļavā tikai tāpēc, ka pilsētai tur brīva teritorija.

Nopietni būtu jāpārstrādā arī sabiedriskā transporta biļešu sistēma, papildinot un līdzsvarojot e-talonu daudzveidību. Piemēram, daudzās Eiropas pilsētās, novietojot mašīnu P&R, ir pieejama vienas dienas biļete uz visiem transportiem par zemāku summu, nekā vienas dienas biļete bez P&R izmantošanas. Liela daļu papildu finansējumu varētu atrast, veicot padziļinātu Rīgas Satiksme auditu, kur pagaidām tik maz sabiedrībai atklāti redzama un pārskatāma finanšu izlietojuma.

Ja ZZS būs iespēja pilnvērtīgi strādāt Rīgas domē, tad viena no prioritātēm būs pilsētas transporta sistēmas kompleksa sakārtošana. Nevis, kā šobrīd – fragmentāra viena projekta realizēšana, neredzot kopējo transporta infrastruktūras kontekstu. Turklāt, uzklausīsim un iesaistīsim kopējā darbā arī daudzās pilsētas entuziastu biedrības, kas pēdējā laikā īpaši aktivizējušās.  Svarīgi, lai domes kabinetu projekti būtu arī iedzīvotāju projekti! Lai iedzīvotāji izjūt, ka viņu viedoklis tiek respektēts. Jo būsim godīgi, bieži sabiedrības idejās ir vairāk sausā atlikuma, nekā kabinetos un domes komisijās tapušajās.

Padalies ar citiem…Share on LinkedInShare on Google+Tweet about this on TwitterShare on FacebookEmail this to someone

Vientuļš “kapu tramvajs” vai sakārtota visa Rīgas transporta sistēma?

Šobrīd, kad lielpilsētās un to tuvākajā apkārtnē koncentrējas aizvien lielāks cilvēku skaits, transporta infrastruktūrai vairs nav tikai viens mērķis – pārvadāt cilvēkus. Transporta kustībai jābūt ne vien efektīvai un drošai, bet arī videi draudzīgai un ilgtspējīgai. Kā saglabāt līdzsvaru starp ātru transporta kustību un videi draudzīgiem risinājumiem? Kā vienlaikus respektēt gājēju un riteņbraucēju intereses? Turklāt, līdztekus visam minētajam, jānodrošina apstākļi nozares konkurētspējai, kas rada darbavietas, sekmējot iedzīvotāju labklājību. Uzdevums nav vienkāršs. Taču tas nenozīmē, ka nav atrisināms.

Eiropas fondu ietvaros paredzēts konkrēts atbalsts programmām, kas attīstītu videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru.  Tas vistiešākajā veidā attiecas uz tramvaju satiksmi, kas ir ne vien viens no ātrākajiem pārvietošanās līdzekļiem, bet arī videi draudzīgākajiem.

Šobrīd daudz apspriestais Skanstes tramvaja līnijas projekts jeb tā sauktais “kapu tramvajs” atrodas saskaņošanā Eiropas Komisijā. Par spīti sabiedrības un kultūras mantojuma speciālistu iebildumiem, pastāv liela varbūtība, ka projekts tiks akceptēts. Ieguvums pilsētniekiem no šī projekta gan būs minimāls. Tiks skarts ne tikai kultūrvēsturiskais mantojums, bet arī dažos tramvaja līnijas posmos nav reāli izbūvēt gājēju un veloceliņus. Rīgas dome plāno šajos posmos celiņus izbūvēt caur kapiem, tātad zaudētāju no projekta būs vēl vairāk – ne tikai kultūrvēsturiskās vērtības, bet arī gājēju un riteņbraucēju ērtības. Jau pašos pamatos šādi tiek grauta ideja padarīt pilsētvidi iedzīvotājiem labvēlīgu. Ja jaunā tramvaja līnija nerespektēs daudzu gājēju un riteņbraucēju intereses, liela daļa no tiem atkal kļūs par privātā autotransporta lietotājiem. Ideja, ka tramvaja līnija mazinājusi privātā transporta kustību pilsētas centrā, būs mirusi vēl nemaz īsti nesākusies.

Līdzšinējā Rīgas domes transporta attīstības politika nav mērķtiecīga visas sistēmas sakārtošana, bet tikai šaura atsevišķu projektu realizēšana, nedomājot par kopējo pilsētas infrastruktūru. Tā ir “aiz kokiem nesaredzēt mežu” politika.

Domāju, ka daudz būtiskāk ir realizēt tramvaja līnijas projektu virzienā uz Purvciemu un Pļavniekiem, kas ievērojami mazinātu vieglo automašīnu skaitu pilsētas centrā un sastrēgumus visā Rīgā, jo šāda tramvaja līnija būtu sasniedzama vairāk nekā simts tūkstošiem rīdzinieku, kas dzīvo šajos mikrorajonos.  Pašreizējās Rīgas domes vadības plāni būvēt jaunus automašīnu stāvlaukumus daudzdzīvokļu namu pagalmos uz koku un zaļo zonu rēķina tikai veicinās automašīnu izmantošanu, kas pasliktinās pilsētvidi un palielinās cilvēku vēlmi pārvākties uz dzīvi Pierīgā.

Šāda projekta realizēšana loģiski saistītos ar citu Rīgai svarīgu transporta sistēmas posmu – Park & Ride. Jau daudzus gadus dzird frāzes, ka tūliņ Rīgā parādīsies modernas P&R stāvvietas. Pagaidām tas gan vairāk ir tikai sauklis. Gandrīz vienīgā P&R stāvvieta Ulmaņa gatvē netiek pilnībā izmantota, un arī citas idejas realizētas netiek, lai gan pēdējos 12 gados izstrādāti un apspriesti tikuši vairāki projekti.

Pašreizējās Rīgas domes viedoklis – pagaidām nav liela jēga no P&R sistēmas. Kamēr autovadītāji neredzēšot, ka sabiedriskā transporta kustības ātrums ir lielāks par privātā transporta ātrumu līdz centram, tikmēr viņi to izmantos kūtri. Bet kas tad tiek darīts, lai uzlabotu šo transporta kustības ātrumu un, lai atslogotu Rīgas centru no privātā transporta? Nekas! Tādēļ izveidojas apburtais loks – sabiedriskā transporta kustība ir lēna, tādēļ vadītāji neizmanto P&R, bet lēna tā ir tāpēc, ka centrā tik daudz privātā transporta.

Šobrīd šo P&R funkciju netieši veic uzņēmēji, jo daudzi autovadītāji izmanto lielveikalu stāvvietas. Piemēram, iebraucot Rīgā no Jūrmalas puses (t/c Spice) vai Berģiem (t/c Alfa). Tātad Rīgas dome atvieglo sev dzīvi uz uzņēmēju rēķina.

Stāvparkus ir jēga ierīkot tur, kur ir pietiekami labs sabiedriskais transports. Savukārt sabiedrisko transportu ir vērts ieviest tur, kur ir tā izmantotāji. Tad jāsāk tieši ar šo abu faktoru mijiedarbību! Nevis jātaisa P&R kādā tukšā pļavā tikai tāpēc, ka pilsētai tur brīva teritorija.

Nopietni būtu jāpārstrādā arī sabiedriskā transporta biļešu sistēma, papildinot un līdzsvarojot e-talonu daudzveidību. Piemēram, daudzās Eiropas pilsētās, novietojot mašīnu P&R, ir pieejama vienas dienas biļete uz visiem transportiem par zemāku summu, nekā vienas dienas biļete bez P&R izmantošanas. Liela daļu papildu finansējumu varētu atrast, veicot padziļinātu Rīgas Satiksme auditu, kur pagaidām tik maz sabiedrībai atklāti redzama un pārskatāma finanšu izlietojuma.

Ja ZZS būs iespēja pilnvērtīgi strādāt Rīgas domē, tad viena no prioritātēm būs pilsētas transporta sistēmas kompleksa sakārtošana. Nevis, kā šobrīd – fragmentāra viena projekta realizēšana, neredzot kopējo transporta infrastruktūras kontekstu. Turklāt, uzklausīsim un iesaistīsim kopējā darbā arī daudzās pilsētas entuziastu biedrības, kas pēdējā laikā īpaši aktivizējušās.  Svarīgi, lai domes kabinetu projekti būtu arī iedzīvotāju projekti! Lai iedzīvotāji izjūt, ka viņu viedoklis tiek respektēts. Jo būsim godīgi, bieži sabiedrības idejās ir vairāk sausā atlikuma, nekā kabinetos un domes komisijās tapušajās.

Padalies ar citiem…Share on LinkedInShare on Google+Tweet about this on TwitterShare on FacebookEmail this to someone

ZZS uzlabos Rīgas ostas tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju dzīves apstākļus

Rīgas Brīvostas teritorija aizņem 1/5 daļu no Rīgas administratīvās teritorijas un ir ļoti nozīmīgs posms pilsētas ekonomiskajā attīstībā, infrastruktūras un tehnoloģiskajā izaugsmē, kā arī pilsētvides sakārtošanā. Naftas produktu, ogļu, konteineru un citu kravu kustība brīvostā notiek daudz un bieži. Diemžēl reāla rīcība attiecībā uz ostai tuvās apkaimēs dzīvojošo cilvēku ikdienas dzīves apstākļu uzlabošanu Rīgas domē un  brīvostas vadībā notiek kā vairums iedzīvotāji vēlas.

Gaisa monitoringa staciju izvietošanu un veiksmīgu darbību visā Rīgā un brīvostā apvienība Gods kalpot Rīgai un Saskaņa pirms četriem gadiem izvirzīja kā vides aizsardzības prioritāti numur viens, lai spētu aktīvi reaģēt uz piesārņojuma parādīšanos un to novērst. Kā norādījuši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāvji, tad faktiski Rīgas pilsētā pēdējos gados eksistē monitoringa stacijas, kas ikdienā nedarbojas vispār un pārējās uzstādītas pirms vairākiem gadiem un ir uzskatāmas par novecojušām, kas dod mums pamatu uzskatīt, ka to sniegtie rādījumi ir apšaubāmi.

Ostas apkaimju iedzīvotāju apstākļi pēdējos gados nav uzlabojušies un to apstiprina regulārās sūdzības par ikdienišķo troksni, smakām un nebeidzamajiem putekļiem Mangaļsalā, Bolderājā un blakus esošajās teritorijās. Daudzu gadu garumā brīvostas vadība ir bijusi ļoti iecietīga un pievērusi acis uz šīm problēmām, kas rodas pārkraujot naftas produktus, ogles un citas piesārņojumu radošas vielas. Osta par prioritāti izvirza savu nomnieku, nevis iedzīvotāju intereses.

Vienlaikus ar solījumiem par esošo termināļu uzlabošanu ar sniega pūtējiem putekļu mazināšanai, trokšņu sienu būvniecību un citiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas ievērojami mazinātu ostas darbības negatīvās sekas uz vidi un cilvēku dzīvi, jau gandrīz 10 gadus Rīgas Dome un brīvosta arī sola, ka tūlīt tūlīt tiks realizēti Krievu salas un Kundziņsalas projekti, kas pārcels visas problēmas prom no lielākā vairuma iedzīvotāju, kas šodien ir spiesti dzīvot piesārņojumu radošā vidē.

Izprotu, ka vides jautājumu risināšana ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kas prasa arī ievērojamus naudas līdzekļus, jo papildus piesārņojumam, kas rodas ik dienu ostas darbībā, jāņem vērā arī vēsturiskais naftas produktu piesārņojums Sarkandaugavā un Bolderājā, kas šīs degradētās teritorijas padara nepievilcīgas gan investīcijām, gan cilvēkiem dzīvošanai.

Ņemot vērā esošo situāciju, uzskatu, ka:

  1. Rīgas domes un brīvostas pārstāvjiem ir regulāri jātiekas un jāuzklausa gan iedzīvotājus, gan biedrības un jānovērš problēmas uz ko tiek norādīts.
  2. Brīvostas apkaimju iedzīvotājiem pienākas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides un kadastrālās vērtības pārrēķināšana attiecībā uz īpašumiem, kas visvairāk cieš no ostas darbības un piesārņojuma.

Nekustāmā īpašuma nodoklis jāsamazina visā Rīgā, bet ostas tuvumā par 90% līdz brīdim, kad šīs problēmas tiek faktiski novērstas, jo iedzīvotājiem nebūtu jāsamierinās un jāmaksā par pašvaldības nespēju risināt šīs visiem zināmās problēmas daudzu gadu garumā, ņemot vērā arī faktu, ka kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi Rīgas pilsētas teritorijā pēdējos gados ir ievērojami pieauguši.

Degradētā un piesārņotā vide ir arī viens no lielākajiem kavēkļiem investīciju piesaistei teritorijām, kas neatrodas tiešā Daugavas tuvumā un kur nav iespējama piestātņu un termināļu izbūve. Vairāk nekā 400 ha ir Rīgas Brīvostas brīvā zeme, kur būtu iespējama industriālā apbūve, veidojot ražošanas vai pārstrādes uzņēmumus, sakārtojot vidi un nodrošinot jaunas darba vietas, kas nestu lielu pienesumu gan ostas, gan Rīgas pilsētas attīstībā.

Rīgas iedzīvotājiem labvēlīgas pilsētvides izveide, ārvalstu investīciju piesaiste un efektīva ES fondu apguve ir jābūt tiem stūrakmeņiem, uz kā ne tikai vārdos, bet arī paveiktajos darbos turas Rīgas Brīvosta.

ZZS strādās rīdzinieku labā!

 

Padalies ar citiem…Share on LinkedInShare on Google+Tweet about this on TwitterShare on FacebookEmail this to someone

Veselīga pārtika Rīgas skolās un pirmsskolās

Sabiedrības satraukums par bērnu neveselīgajiem ēšanas paradumiem nav nekas jauns. Pie vainas nav tikai ģimeņu finansiālā situācija, jo veselīgs produkts ne vienmēr ir sinonīms “dārgam”. Diemžēl mūsdienu dzīves ritmā “fast food” kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu arī gana turīgās ģimenēs.

Šādā “teorētiska satraukuma” stadijā esam jau gadiem. Ir virkne MK noteikumu, kuros noteikti veselīgas pārtikas kritēriji izglītības iestādēs. Notikušas neskaitāmas diskusijas dažādās darba grupās, kurās vienmēr uzvar viedoklis – situācija nav normāla, vismaz skolās un pirmsskolās būtu jānodrošina veselīga ēdināšana. Priekšnosacījumi un  valdības atbalsts ir, toties praksē šo veselīgas pārtikas virzību Rīgas dome  realizē ļoti lēni.

Rīgai ir visas iespējas kļūt par skolēnu veselīgas ēdināšanas pilotprojekta pilsētu! Sadarbojoties Rīgas domei, izglītības iestādēm un zemnieku saimniecībām, jāveic tirgus izpēti, jāizstrādā iepirkumu plānošana un realizēšana. Rīgai jābūt par vienu no līderēm Eiropas galvaspilsētu vidū, kas izglītības iestādēs nodrošina veselīgu pārtiku. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Latvijā tam ir labvēlīga situācija – mums ir daudz bioloģisko produktu audzētāju un ražotāju. Kā atzinusi Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, tad Latvija starp Eiropas valstīm ir augstajā piektajā vietā pēc bioloģiskās lauksaimniecības platības. Zemniekiem tā  būtu iespēja paplašināt noieta tirgu un būtu redzams reāls atbalsts vietējiem lauksaimniekiem un veselīga pārtika bērniem!

Viens no būtiskākajiem iemesliem zemnieku zemajai aktivitātei publiskajos pārtikas iepirkumos ir nespēja konkurēt ar apšaubāmas kvalitātes ārzemju produkcijas vairumtirdzniecības cenām, kā arī birokrātiskie iepirkumu noteikumi. Latvijā iepirkumos joprojām  galvenais kritērijs ir cena. Daudzās Eiropas valstīs pašvaldības jau sen ir atteikušās par galveno kritēriju iepirkumos uzskatīt tikai lētāko piedāvājumu, bet gan kvalitāti. Tur ir novērtēts ekonomiskais ieguvums arī tad, ja izvēle nav tikai par labu zemākajai cenai. Arī mums būtu jānovērtē adekvāti situācija, ka ne vienmēr lētākais būs arī visos citos aspektos labākais. Mēs nekad nevarēsim konkurēt ar Poliju vai Lietuvu pārtikas  preču apjoma un līdz ar to arī zemākas cenas ziņā, taču mēs spējam savām izglītības iestādēm nodrošināt svaigākus un kvalitatīvākus produktus zaļajos iepirkumos. Pie tam par preču iegādi samaksātais cirkulē tepat reģiona vai valsts ietvaros.

Īpašs akcents izglītības iestāžu ēdināšanā jāliek tieši uz sezonālajiem dārzeņiem un augļiem. Lai ēdienkartes tiktu sagatavotas, atbilstoši dārzeņu pieejamībai sezonā. Tieši sezonālajos augļos un dārzeņos ir visvairāk vitamīnu un bioloģiski aktīvu vielu.

Kā atzinušas skolas, kas jau šobrīd saviem spēkiem mēģina nodrošināt veselīgu un dabīgu pārtiku, tad būtu jāmaina iepirkumu procesu organizēšana Rīgas domē. Būtu jāatgriežas pie iepirkumu organizēšanas izglītības iestāžu vadītāju līmenī, saglabājot prasības attiecībā uz ‘’zaļajiem iepirkumiem’’. Lai zemnieki varētu pilnvērtīgi piedalīties iepirkumos, iepirkumu dokumentācija jāgatavo ziemā, lai pavasarī zemnieki zinātu, kādi dārzeņi un kādos apjomos jāsēj. Līdzšinējā praksē valsts un pašvaldību iestādes iepirkumus izsludina galvenokārt vasarā, kad sen jau lauki apstrādāti un zemnieki  noslēguši līgumus ar pircējiem.

Rīgas izglītības iestāžu un centralizētajos iepirkumos, kur jau ir pieredze  pārtikas iegādē, iepirkumus mēdz dalīt divās daļās – sezonālajos un nesezonālajos. Lai to varētu realizēt, vispirms vajadzīga profesionāla izpratne par lauksaimniecības produktu vietējo tirgu – kādus produktus ražo vietējie zemnieki un kuros mēnešos tie ir pieejami.
Sagatavojot iepirkuma noteikumus, svarīgi ir arī izvērtēt, cik bieži zemniekam būs jāpiegādā produkti. Lai piegādes loģistikas izmaksas  nepārsniegtu ienākumus no preču pārdošanas. Šāda kārtība jau pastāv, bet tai ir nepieciešami būtiski uzlabojumi sadarbojoties ar mūsu lauksaimniekiem.

Ja iepirkums ir sadalīts daudzās daļās, piemēram, 12, tad reti kura saimniecība spēs piedāvāt atsevišķās daļās visu produktu klāstu. Pagaidām Latvijā vēl nav tik daudz kooperatīvu, kas spēj nodrošināt plašu veselīgu un dabīgu produktu sortimentu. Taču esošā situācija pieļauj, ka piedāvājumu var iesniegt vienkārša personu apvienība. Tātad zemnieki, savstarpēji vienojoties,  var iesniegt kopīgu piedāvājumu.
Arī bioloģiskās pārstrādes  uzņēmumi, kuru skaits pieaug, varētu iekļauties šajā sadarbības procesā ar Rīgas skolām uz pirmsskolām. Mēs veiksim izmaiņas, kas ļautu arī mājražotājiem realizēt savu produkciju ne tikai individuālam patērētājam, bet piedalīties arī publiskajos iepirkumos, tad skolas un bērnudārzi varētu mieloties pat ar bioloģisko saimniecību konservējumiem vai ievārījumiem.
Protams, ka šāda pāreja skolās uz vietējiem bioloģiskajiem un veselīgiem dabīgiem produktiem sākumā var likties sarežģīta. Katrs sākums ir grūts. Taču ir skolas, kas pierādījušas, ka to var paveikt! Izglītības iestādes ir pieradušas saņemt visus produktus no viena piegādātāja (piemēram, vairumtirdziecības bāzes), jo tā vienkārši ir ērtāk.

Mums visiem vieglāk ir dzīvot ierastā komforta zonā. Gan pašvaldību ierēdņiem, gan skolām un pirmsskolām, gan arī lauksaimniecības produktu audzētājiem vieglāk iet pa gadiem “iemītu taciņu”. Taču šī iemītā taciņa diemžēl nenodrošina kvalitatīvu pārtiku izglītības iestādēs. Dažās, mums diezgan tuvās,  Eiropas kaimiņvalstīs jau noteikts mērķis, ka izglītības iestāžu publiskajos iepirkumos  bioloģiskās pārtikas īpatsvaram jābūt 90 %. Latvija ir valsts, kurai ir visi priekšnoteikumi, lai mēs varētu sekot šim piemēram. Ieguvums no šādas jaunas sadarbības formas būtu visām iesaistītajām pusēm. Un pāri visam pats galvenais – veselīga jaunā paaudze!

 

 

 

Padalies ar citiem…Share on LinkedInShare on Google+Tweet about this on TwitterShare on FacebookEmail this to someone