Urbanizācija

Vientuļš “kapu tramvajs” vai sakārtota visa Rīgas transporta sistēma?

Šobrīd, kad lielpilsētās un to tuvākajā apkārtnē koncentrējas aizvien lielāks cilvēku skaits, transporta infrastruktūrai vairs nav tikai viens mērķis – pārvadāt cilvēkus. Transporta kustībai jābūt ne vien efektīvai un drošai, bet arī videi draudzīgai un ilgtspējīgai. Kā saglabāt līdzsvaru starp ātru transporta kustību un videi draudzīgiem risinājumiem? Kā vienlaikus respektēt gājēju un riteņbraucēju intereses? Turklāt, līdztekus visam minētajam, jānodrošina apstākļi nozares konkurētspējai, kas rada darbavietas, sekmējot iedzīvotāju labklājību. Uzdevums nav vienkāršs. Taču tas nenozīmē, ka nav atrisināms.

Eiropas fondu ietvaros paredzēts konkrēts atbalsts programmām, kas attīstītu videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru.  Tas vistiešākajā veidā attiecas uz tramvaju satiksmi, kas ir ne vien viens no ātrākajiem pārvietošanās līdzekļiem, bet arī videi draudzīgākajiem.

Šobrīd daudz apspriestais Skanstes tramvaja līnijas projekts jeb tā sauktais “kapu tramvajs” atrodas saskaņošanā Eiropas Komisijā. Par spīti sabiedrības un kultūras mantojuma speciālistu iebildumiem, pastāv liela varbūtība, ka projekts tiks akceptēts. Ieguvums pilsētniekiem no šī projekta gan būs minimāls. Tiks skarts ne tikai kultūrvēsturiskais mantojums, bet arī dažos tramvaja līnijas posmos nav reāli izbūvēt gājēju un veloceliņus. Rīgas dome plāno šajos posmos celiņus izbūvēt caur kapiem, tātad zaudētāju no projekta būs vēl vairāk – ne tikai kultūrvēsturiskās vērtības, bet arī gājēju un riteņbraucēju ērtības. Jau pašos pamatos šādi tiek grauta ideja padarīt pilsētvidi iedzīvotājiem labvēlīgu. Ja jaunā tramvaja līnija nerespektēs daudzu gājēju un riteņbraucēju intereses, liela daļa no tiem atkal kļūs par privātā autotransporta lietotājiem. Ideja, ka tramvaja līnija mazinājusi privātā transporta kustību pilsētas centrā, būs mirusi vēl nemaz īsti nesākusies.

Līdzšinējā Rīgas domes transporta attīstības politika nav mērķtiecīga visas sistēmas sakārtošana, bet tikai šaura atsevišķu projektu realizēšana, nedomājot par kopējo pilsētas infrastruktūru. Tā ir “aiz kokiem nesaredzēt mežu” politika.

Domāju, ka daudz būtiskāk ir realizēt tramvaja līnijas projektu virzienā uz Purvciemu un Pļavniekiem, kas ievērojami mazinātu vieglo automašīnu skaitu pilsētas centrā un sastrēgumus visā Rīgā, jo šāda tramvaja līnija būtu sasniedzama vairāk nekā simts tūkstošiem rīdzinieku, kas dzīvo šajos mikrorajonos.  Pašreizējās Rīgas domes vadības plāni būvēt jaunus automašīnu stāvlaukumus daudzdzīvokļu namu pagalmos uz koku un zaļo zonu rēķina tikai veicinās automašīnu izmantošanu, kas pasliktinās pilsētvidi un palielinās cilvēku vēlmi pārvākties uz dzīvi Pierīgā.

Šāda projekta realizēšana loģiski saistītos ar citu Rīgai svarīgu transporta sistēmas posmu – Park & Ride. Jau daudzus gadus dzird frāzes, ka tūliņ Rīgā parādīsies modernas P&R stāvvietas. Pagaidām tas gan vairāk ir tikai sauklis. Gandrīz vienīgā P&R stāvvieta Ulmaņa gatvē netiek pilnībā izmantota, un arī citas idejas realizētas netiek, lai gan pēdējos 12 gados izstrādāti un apspriesti tikuši vairāki projekti.

Pašreizējās Rīgas domes viedoklis – pagaidām nav liela jēga no P&R sistēmas. Kamēr autovadītāji neredzēšot, ka sabiedriskā transporta kustības ātrums ir lielāks par privātā transporta ātrumu līdz centram, tikmēr viņi to izmantos kūtri. Bet kas tad tiek darīts, lai uzlabotu šo transporta kustības ātrumu un, lai atslogotu Rīgas centru no privātā transporta? Nekas! Tādēļ izveidojas apburtais loks – sabiedriskā transporta kustība ir lēna, tādēļ vadītāji neizmanto P&R, bet lēna tā ir tāpēc, ka centrā tik daudz privātā transporta.

Šobrīd šo P&R funkciju netieši veic uzņēmēji, jo daudzi autovadītāji izmanto lielveikalu stāvvietas. Piemēram, iebraucot Rīgā no Jūrmalas puses (t/c Spice) vai Berģiem (t/c Alfa). Tātad Rīgas dome atvieglo sev dzīvi uz uzņēmēju rēķina.

Stāvparkus ir jēga ierīkot tur, kur ir pietiekami labs sabiedriskais transports. Savukārt sabiedrisko transportu ir vērts ieviest tur, kur ir tā izmantotāji. Tad jāsāk tieši ar šo abu faktoru mijiedarbību! Nevis jātaisa P&R kādā tukšā pļavā tikai tāpēc, ka pilsētai tur brīva teritorija.

Nopietni būtu jāpārstrādā arī sabiedriskā transporta biļešu sistēma, papildinot un līdzsvarojot e-talonu daudzveidību. Piemēram, daudzās Eiropas pilsētās, novietojot mašīnu P&R, ir pieejama vienas dienas biļete uz visiem transportiem par zemāku summu, nekā vienas dienas biļete bez P&R izmantošanas. Liela daļu papildu finansējumu varētu atrast, veicot padziļinātu Rīgas Satiksme auditu, kur pagaidām tik maz sabiedrībai atklāti redzama un pārskatāma finanšu izlietojuma.

Ja ZZS būs iespēja pilnvērtīgi strādāt Rīgas domē, tad viena no prioritātēm būs pilsētas transporta sistēmas kompleksa sakārtošana. Nevis, kā šobrīd – fragmentāra viena projekta realizēšana, neredzot kopējo transporta infrastruktūras kontekstu. Turklāt, uzklausīsim un iesaistīsim kopējā darbā arī daudzās pilsētas entuziastu biedrības, kas pēdējā laikā īpaši aktivizējušās.  Svarīgi, lai domes kabinetu projekti būtu arī iedzīvotāju projekti! Lai iedzīvotāji izjūt, ka viņu viedoklis tiek respektēts. Jo būsim godīgi, bieži sabiedrības idejās ir vairāk sausā atlikuma, nekā kabinetos un domes komisijās tapušajās.

Padalies ar citiem…Share on LinkedInShare on Google+Tweet about this on TwitterShare on FacebookEmail this to someone

Vientuļš “kapu tramvajs” vai sakārtota visa Rīgas transporta sistēma?

Šobrīd, kad lielpilsētās un to tuvākajā apkārtnē koncentrējas aizvien lielāks cilvēku skaits, transporta infrastruktūrai vairs nav tikai viens mērķis – pārvadāt cilvēkus. Transporta kustībai jābūt ne vien efektīvai un drošai, bet arī videi draudzīgai un ilgtspējīgai. Kā saglabāt līdzsvaru starp ātru transporta kustību un videi draudzīgiem risinājumiem? Kā vienlaikus respektēt gājēju un riteņbraucēju intereses? Turklāt, līdztekus visam minētajam, jānodrošina apstākļi nozares konkurētspējai, kas rada darbavietas, sekmējot iedzīvotāju labklājību. Uzdevums nav vienkāršs. Taču tas nenozīmē, ka nav atrisināms.

Eiropas fondu ietvaros paredzēts konkrēts atbalsts programmām, kas attīstītu videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru.  Tas vistiešākajā veidā attiecas uz tramvaju satiksmi, kas ir ne vien viens no ātrākajiem pārvietošanās līdzekļiem, bet arī videi draudzīgākajiem.

Šobrīd daudz apspriestais Skanstes tramvaja līnijas projekts jeb tā sauktais “kapu tramvajs” atrodas saskaņošanā Eiropas Komisijā. Par spīti sabiedrības un kultūras mantojuma speciālistu iebildumiem, pastāv liela varbūtība, ka projekts tiks akceptēts. Ieguvums pilsētniekiem no šī projekta gan būs minimāls. Tiks skarts ne tikai kultūrvēsturiskais mantojums, bet arī dažos tramvaja līnijas posmos nav reāli izbūvēt gājēju un veloceliņus. Rīgas dome plāno šajos posmos celiņus izbūvēt caur kapiem, tātad zaudētāju no projekta būs vēl vairāk – ne tikai kultūrvēsturiskās vērtības, bet arī gājēju un riteņbraucēju ērtības. Jau pašos pamatos šādi tiek grauta ideja padarīt pilsētvidi iedzīvotājiem labvēlīgu. Ja jaunā tramvaja līnija nerespektēs daudzu gājēju un riteņbraucēju intereses, liela daļa no tiem atkal kļūs par privātā autotransporta lietotājiem. Ideja, ka tramvaja līnija mazinājusi privātā transporta kustību pilsētas centrā, būs mirusi vēl nemaz īsti nesākusies.

Līdzšinējā Rīgas domes transporta attīstības politika nav mērķtiecīga visas sistēmas sakārtošana, bet tikai šaura atsevišķu projektu realizēšana, nedomājot par kopējo pilsētas infrastruktūru. Tā ir “aiz kokiem nesaredzēt mežu” politika.

Domāju, ka daudz būtiskāk ir realizēt tramvaja līnijas projektu virzienā uz Purvciemu un Pļavniekiem, kas ievērojami mazinātu vieglo automašīnu skaitu pilsētas centrā un sastrēgumus visā Rīgā, jo šāda tramvaja līnija būtu sasniedzama vairāk nekā simts tūkstošiem rīdzinieku, kas dzīvo šajos mikrorajonos.  Pašreizējās Rīgas domes vadības plāni būvēt jaunus automašīnu stāvlaukumus daudzdzīvokļu namu pagalmos uz koku un zaļo zonu rēķina tikai veicinās automašīnu izmantošanu, kas pasliktinās pilsētvidi un palielinās cilvēku vēlmi pārvākties uz dzīvi Pierīgā.

Šāda projekta realizēšana loģiski saistītos ar citu Rīgai svarīgu transporta sistēmas posmu – Park & Ride. Jau daudzus gadus dzird frāzes, ka tūliņ Rīgā parādīsies modernas P&R stāvvietas. Pagaidām tas gan vairāk ir tikai sauklis. Gandrīz vienīgā P&R stāvvieta Ulmaņa gatvē netiek pilnībā izmantota, un arī citas idejas realizētas netiek, lai gan pēdējos 12 gados izstrādāti un apspriesti tikuši vairāki projekti.

Pašreizējās Rīgas domes viedoklis – pagaidām nav liela jēga no P&R sistēmas. Kamēr autovadītāji neredzēšot, ka sabiedriskā transporta kustības ātrums ir lielāks par privātā transporta ātrumu līdz centram, tikmēr viņi to izmantos kūtri. Bet kas tad tiek darīts, lai uzlabotu šo transporta kustības ātrumu un, lai atslogotu Rīgas centru no privātā transporta? Nekas! Tādēļ izveidojas apburtais loks – sabiedriskā transporta kustība ir lēna, tādēļ vadītāji neizmanto P&R, bet lēna tā ir tāpēc, ka centrā tik daudz privātā transporta.

Šobrīd šo P&R funkciju netieši veic uzņēmēji, jo daudzi autovadītāji izmanto lielveikalu stāvvietas. Piemēram, iebraucot Rīgā no Jūrmalas puses (t/c Spice) vai Berģiem (t/c Alfa). Tātad Rīgas dome atvieglo sev dzīvi uz uzņēmēju rēķina.

Stāvparkus ir jēga ierīkot tur, kur ir pietiekami labs sabiedriskais transports. Savukārt sabiedrisko transportu ir vērts ieviest tur, kur ir tā izmantotāji. Tad jāsāk tieši ar šo abu faktoru mijiedarbību! Nevis jātaisa P&R kādā tukšā pļavā tikai tāpēc, ka pilsētai tur brīva teritorija.

Nopietni būtu jāpārstrādā arī sabiedriskā transporta biļešu sistēma, papildinot un līdzsvarojot e-talonu daudzveidību. Piemēram, daudzās Eiropas pilsētās, novietojot mašīnu P&R, ir pieejama vienas dienas biļete uz visiem transportiem par zemāku summu, nekā vienas dienas biļete bez P&R izmantošanas. Liela daļu papildu finansējumu varētu atrast, veicot padziļinātu Rīgas Satiksme auditu, kur pagaidām tik maz sabiedrībai atklāti redzama un pārskatāma finanšu izlietojuma.

Ja ZZS būs iespēja pilnvērtīgi strādāt Rīgas domē, tad viena no prioritātēm būs pilsētas transporta sistēmas kompleksa sakārtošana. Nevis, kā šobrīd – fragmentāra viena projekta realizēšana, neredzot kopējo transporta infrastruktūras kontekstu. Turklāt, uzklausīsim un iesaistīsim kopējā darbā arī daudzās pilsētas entuziastu biedrības, kas pēdējā laikā īpaši aktivizējušās.  Svarīgi, lai domes kabinetu projekti būtu arī iedzīvotāju projekti! Lai iedzīvotāji izjūt, ka viņu viedoklis tiek respektēts. Jo būsim godīgi, bieži sabiedrības idejās ir vairāk sausā atlikuma, nekā kabinetos un domes komisijās tapušajās.

Padalies ar citiem…Share on LinkedInShare on Google+Tweet about this on TwitterShare on FacebookEmail this to someone