Uzņēmējdarbība

ZZS uzlabos Rīgas ostas tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju dzīves apstākļus

Rīgas Brīvostas teritorija aizņem 1/5 daļu no Rīgas administratīvās teritorijas un ir ļoti nozīmīgs posms pilsētas ekonomiskajā attīstībā, infrastruktūras un tehnoloģiskajā izaugsmē, kā arī pilsētvides sakārtošanā. Naftas produktu, ogļu, konteineru un citu kravu kustība brīvostā notiek daudz un bieži. Diemžēl reāla rīcība attiecībā uz ostai tuvās apkaimēs dzīvojošo cilvēku ikdienas dzīves apstākļu uzlabošanu Rīgas domē un  brīvostas vadībā notiek kā vairums iedzīvotāji vēlas.

Gaisa monitoringa staciju izvietošanu un veiksmīgu darbību visā Rīgā un brīvostā apvienība Gods kalpot Rīgai un Saskaņa pirms četriem gadiem izvirzīja kā vides aizsardzības prioritāti numur viens, lai spētu aktīvi reaģēt uz piesārņojuma parādīšanos un to novērst. Kā norādījuši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāvji, tad faktiski Rīgas pilsētā pēdējos gados eksistē monitoringa stacijas, kas ikdienā nedarbojas vispār un pārējās uzstādītas pirms vairākiem gadiem un ir uzskatāmas par novecojušām, kas dod mums pamatu uzskatīt, ka to sniegtie rādījumi ir apšaubāmi.

Ostas apkaimju iedzīvotāju apstākļi pēdējos gados nav uzlabojušies un to apstiprina regulārās sūdzības par ikdienišķo troksni, smakām un nebeidzamajiem putekļiem Mangaļsalā, Bolderājā un blakus esošajās teritorijās. Daudzu gadu garumā brīvostas vadība ir bijusi ļoti iecietīga un pievērusi acis uz šīm problēmām, kas rodas pārkraujot naftas produktus, ogles un citas piesārņojumu radošas vielas. Osta par prioritāti izvirza savu nomnieku, nevis iedzīvotāju intereses.

Vienlaikus ar solījumiem par esošo termināļu uzlabošanu ar sniega pūtējiem putekļu mazināšanai, trokšņu sienu būvniecību un citiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas ievērojami mazinātu ostas darbības negatīvās sekas uz vidi un cilvēku dzīvi, jau gandrīz 10 gadus Rīgas Dome un brīvosta arī sola, ka tūlīt tūlīt tiks realizēti Krievu salas un Kundziņsalas projekti, kas pārcels visas problēmas prom no lielākā vairuma iedzīvotāju, kas šodien ir spiesti dzīvot piesārņojumu radošā vidē.

Izprotu, ka vides jautājumu risināšana ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kas prasa arī ievērojamus naudas līdzekļus, jo papildus piesārņojumam, kas rodas ik dienu ostas darbībā, jāņem vērā arī vēsturiskais naftas produktu piesārņojums Sarkandaugavā un Bolderājā, kas šīs degradētās teritorijas padara nepievilcīgas gan investīcijām, gan cilvēkiem dzīvošanai.

Ņemot vērā esošo situāciju, uzskatu, ka:

  1. Rīgas domes un brīvostas pārstāvjiem ir regulāri jātiekas un jāuzklausa gan iedzīvotājus, gan biedrības un jānovērš problēmas uz ko tiek norādīts.
  2. Brīvostas apkaimju iedzīvotājiem pienākas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides un kadastrālās vērtības pārrēķināšana attiecībā uz īpašumiem, kas visvairāk cieš no ostas darbības un piesārņojuma.

Nekustāmā īpašuma nodoklis jāsamazina visā Rīgā, bet ostas tuvumā par 90% līdz brīdim, kad šīs problēmas tiek faktiski novērstas, jo iedzīvotājiem nebūtu jāsamierinās un jāmaksā par pašvaldības nespēju risināt šīs visiem zināmās problēmas daudzu gadu garumā, ņemot vērā arī faktu, ka kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi Rīgas pilsētas teritorijā pēdējos gados ir ievērojami pieauguši.

Degradētā un piesārņotā vide ir arī viens no lielākajiem kavēkļiem investīciju piesaistei teritorijām, kas neatrodas tiešā Daugavas tuvumā un kur nav iespējama piestātņu un termināļu izbūve. Vairāk nekā 400 ha ir Rīgas Brīvostas brīvā zeme, kur būtu iespējama industriālā apbūve, veidojot ražošanas vai pārstrādes uzņēmumus, sakārtojot vidi un nodrošinot jaunas darba vietas, kas nestu lielu pienesumu gan ostas, gan Rīgas pilsētas attīstībā.

Rīgas iedzīvotājiem labvēlīgas pilsētvides izveide, ārvalstu investīciju piesaiste un efektīva ES fondu apguve ir jābūt tiem stūrakmeņiem, uz kā ne tikai vārdos, bet arī paveiktajos darbos turas Rīgas Brīvosta.

ZZS strādās rīdzinieku labā!

 

Padalies ar citiem…Share on LinkedInShare on Google+Tweet about this on TwitterShare on FacebookEmail this to someone

Ilgtspējīga ražošana – ilgtermiņa ieguvums

Pēdējo gadu gaitā sabiedrībā vērojama arvien lielāka interese par veselīgu uzturu, cilvēkam un videi nekaitīgiem saimniekošanas risinājumiem un zaļu dzīvesveidu. Pērn veiktajā Jēlas un Kolumbijas universitāšu pētījumā Environmental Performance Index (1) Latvija iekļuvusi pasaules zaļāko valstu trijniekā un, lai arī pētījums būtu papildināms ar kvalitatīviem konkrētu vides aspektu izvērtējumiem, šis ir augsts rādītājs.

Minētais gan nenozīmē, ka Latvijai vairs nebūtu kur augt. Tieši pretēji – valstī jānostiprina izpratne par to, cik pozitīvu ietekmi ilgtspējīga lauksaimniecība, rūpes par vidi un mums pašiem, atstāj ilgtermiņā. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka pērn Latvijā graudaugu sējumos izmantotas vairāk nekā pus tūkstotis tonnas pesticīdu – tirgū ienākot arvien jaunām vielām, pastāv iespējamība radīt ievērojamu apdraudējumu videi (2). Sekošana līdzi pesticīdu izmantošanai lauksaimniecības kultūrās ir viens no punktiem ceļā uz ilgtspējīgu attīstību vides un veselības jomā, kas tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) prasībām.

Tomēr minētais ir tikai viens no veidiem, kādos tiek sekots līdzi vides riska faktoriem. Svarīgi ir katram pašam un mums visiem kopā patiesi saprast būtiskāko – ilgtspējīga pārtikas ražošana un patēriņš gluži vienkārši nozīmē dzīves kvalitātes uzlabošanos, sākot no pašiem pamatiem. Eiropas Parlamentā tiek pārskatīta kopējās lauksaimniecības politika, par mērķiem izvirzot pieejamas pārtikas cenas, attīstītus lauku apvidus un spēcīgas lauksaimnieku kopienas. Manuprāt, izaugsme ir cieši saistīta ar ilgtspējīgu un videi draudzīgu lauksaimniecības attīstību un rūpēm par dabu kopumā. Tā, piemēram, biškopības nozarē tiktu domāts par bišu, dabīgo apputeksnētāju saudzēšanu.

Pārspīlēta minerālmēslu izmantošana lauksaimniecībā var būtiski ietekmēt nitrātu daudzumu pārtikā. To uzkrāšanās augļos un dārzeņos lielā koncentrācijā atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēka imunitāti, vielmaiņu un izraisa nopietnas saslimšanas. Saimnieku rokās ir vērst situāciju uz labu, izvēloties dabīgās barības vielas – kūtsmēslus, kompostu, bet minerālmēslus lietojot vienīgi mērenās, sabalansētās devās. Ilgtspējīgas ražošanas metodes – bioloģiskā saimniekošana vai integrētās audzēšanas ieviešana nozīmē vidi saudzējošo pasākumu veikšanu, tādējādi saglabājot bioloģisko daudzveidību un pēc iespējas vairāk samazinot risku cilvēka veselībai un videi. Kā agronoms, esmu pārliecināts, ka lielākā daļa mūsu zemnieku jau saimnieko videi draudzīgi un apzinās, ka īstermiņa, augsni noplicinoša un uz ātru peļņu vērsta intensīva lauksaimniecība nenodrošinās ienākumus un pircēju uzticību ilgākā laikā.

Savukārt kā patērētāji mēs varam ietekmēt kopainu, izvēloties veselīgu – vietējo pārtiku, kas ražota videi draudzīgi, tāpēc nesatur pesticīdu atliekvielas. Tā nav mērojusi tūkstošiem kilometru tālu ceļu, mākslīgi nogatavināta un apstrādāta ar fungicīdiem, lai nebojātos to transportējot. Ikviens, kurš reiz baudījis tikko plūkta tomāta smaržu, uz pašu rupjmaizes ziedis Latvijas ārēs ievāktu medu un tirgū apbrīnojis vietējo kartupeļu šķirņu krāšņo daudzveidību, pratīs novērtēt atšķirību. Atbalstot “savējos” un iegādājoties pārtiku tieši no ražotāja gūstam gandarījumu par pašmāju saimniecību atbalstīšanu. Mums ir iespēja aprunāties, vairāk izzināt ražošanas procesu un pārtikas ražošanā izmantotās metodes.

Pārdomāta saimniekošana un domāšana ilgtermiņā nozīmē ne tikai indivīda rūpes par sevi un tuvākajiem, bet zemi un valsti kopumā. Latvijas lauki ir unikalitāte, kas jāsaglabā. Dabas ritmu ievērošana svarīga ne tikai lauksaimniekam, bet arī pilsētu iedzīvotājiem, kuriem lauki ir svarīgi, lai gūtu atelpu, pozitīvi uzlādētos no dabas, lakstīgalu dziesmām un cīruļu treļļiem. Izvēloties intensīvās lauksaimniecības produkciju, intensīvi nodarām pāri paši sev. Savukārt pārdomātas ilgtspējīgas ražošanas metodes un domāšana ilgtermiņā nozīmē rūpes par sevi, bērniem, mūsu zemi un nākotni.

1 http://epi.yale.edu/epi2012/rankings 
2 http://www.csb.gov.lv/notikumi/graudaugu-kulturam-lietoti-104-kg-rapsim-154-kg-pesticidu-vienam-sejumu-hektaram-36633.html

 

Padalies ar citiem…Share on LinkedInShare on Google+Tweet about this on TwitterShare on FacebookEmail this to someone