Zemes iztirgošana

Izmantosim visas iespējas cīnīties par Latvijas zemi!

Mēs Latvijā ilgus gadus esam noskatījušies, kā mūsu senču zeme nonāk ārzemnieku rokās, klausījušies politiķu un dažu nekompetentu indivīdu spriedelējumos, ka situācija nav risināma. Tā tam esot jābūt, jo, lūk, saistības esam uzņēmušies, parakstot starpvalstu investīciju aizsardzības līgumus jau deviņdesmitajos gados un punktu pielikuši, iestājoties Eiropas Savienībā (ES).

Vai tas nozīmē, ka drīz mēs būsim tauta bez savas zemes? Cik no Latvijas pilsoņiem 2003. gada 20. septembrī, balsojot par iestāšanos ES, zināja, ka atsakāmies arī no nacionālās valūtas, lata, un no savas zemes? Uz šiem jautājumiem mēs, visticamāk, atbildes vairs nesaņemsim, taču jāsaka, ka situācija nav bezcerīga, un mums ir dota iespēja rīkoties, ja neklausīsim tos, kuri lobē ārzemju investoru un spekulantu intereses.

Paradoksāli, bet pirmo iespēju cīnīties par senču zemi, neskatoties uz Latvijas iestāšanās līguma normām, mums dod tieši ES, jo tā ir demokrātiska valstu savienībā, kurā nav tēmas, par ko nevarētu pārrunāt, iekļaut ES institūciju darba kārtībā un mainīt. ES diskutē par viendzimuma laulībām, ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) audzēšanu un virkni citu jautājumu, ko daļa Eiropas sabiedrības uzskata par tabu tēmu vai neatbilstošiem ES pamatvērtībām.

Klasisks piemērs ir ĢMO aprite gan pārtikas tirdzniecībā, gan audzēšanai paredzēto augu izplatība. Šajā jomā pilnīgi ir ignorēta viena no ES pamatvērtībām – brīva preču kustība. Nav iespējams brīvi audzēt ĢMO augus vai tirgū brīvi pārdot ĢMO produktus. Identiska situācija ir ar citu ES pamatnostādni – brīvu darbaspēka un pakalpojumu kustību. Mēs visi labi atceramies, kā Zviedrijā tika bloķēts Latvijas firmas darbs, un to pieļāva arī ES institūcijas, izslēdzot brīvu pakalpojumu kustību, atrunājoties ar nacionālām arodbiedrību īpatnībām.

Minētie nav vienīgie piemēri gadījumiem, kad ES līmenī netiek ievērotas pašu noteiktās pamatvērtības, tādēļ mēs pavisam droši varam cīnīties, lai šim sarakstam tiktu pievienoti arī lauksaimniecības zemes tirdzniecības ierobežojumi. Turklāt tas ir aktuāli ne tikai mums, bet arī citās ES valstīs, piemēram, Lietuvā, Bulgārijā, Ungārijā, kā arī Rumānijā. Pat Lielbritānijā un Vācijā lauksaimniekus uztrauc zemes nonākšana ārvalstu spekulantu un lielu multinacionālu kompāniju rokās, kuras bieži izmanto nezināmas izcelsmes ofšoru kompāniju naudu, kas rada aizdomas pat par narkotiku un citu nelegālu biznesu naudas atmazgāšanu lauksaimniecībā.

Saskaņā ar Latvijas iestāšanās līgumu ES, vietējo likumu ietvaros mēs vairs nevaram noteikt zemes brīvas pārdošanas ierobežošanu, taču mums ir iespēja iekļaut šo jautājumu ES darba kārtībā un par to diskutēt jau ES līmenī. Latvijas premjers var rosināt izskatīt tēmu ES Padomē, taču, visticamāk, viena politiķa vēlmes ES noraidīs. Gluži citādi ir, ja savu viedokli referendumā izsaka sabiedrība. Visas tautas vēlmi ES nevar vienkārši ignorēt – tā jāņem vērā, un jautājums ir jārisina. Tātad, lai šo jautājumu ierosinātu ES līmenī, vienīgais ceļš ir referendums! Mums ir jāatbalsta arī citas valstis, kur lauksaimnieki strādā pie referenduma organizēšanas, tostarp jau minētās Bulgārija un Lietuva.

Diemžēl nezinoši politiķi un lauksaimnieku organizācijas, kas patiesībā aizstāv nevis Latvijas, bet gan dāņu un citus ārzemju lauksaimniekus, izplata maldinošu informāciju, ka referendums ir strupceļš, neko neatrisinās un var beigties pat ar izstāšanos no ES. Tā vienkārši ir pakļaušanās ārvalstu investoru un spekulantu spiedienam. Ceru, ka mēs būsim pietiekami drosmīgi kopā ar lietuviešiem, bulgāriem, ungāriem un citām tautām cīnīsimies par mūsu senču zemi ES līmenī.

Otra iespēja ir grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, nosakot, kas un kādā kārtībā drīkst iegādāties lauksaimniecības zemi. Šim risinājumam piekrīt visas lauksaimnieku organizācijas ar nebūtiskām atšķirībām tādos jautājumos, kā iepriekšēja pieredze lauksaimniecībā un pirmpirkuma tiesību secība. Bet mūs vieno uzskats, ka lauksaimniecības zeme paredzēta pārtikas ražošanai, tā nav spekulatīvu darījumu objekts.

Jāatzīst gan, ka plānotie grozījumi nekādi neierobežos dāņu, vācu un citu lauksaimnieku iespējas iegādāties zemi Latvijā. Kā rāda līdzšinējā pieredze, tieši ārvalstu lauksaimnieki ir tie, kas visrupjāk pārkāpj Latvijas likumdošanu, pastumjot malā mūsu lauksaimniekus un iegādājoties zemi. Savās izcelsmes valstīs viņiem ir iespēja saņemt kredītus ar daudzkārt labākiem nosacījumiem. Diemžēl likuma grozījumos neskaitāmas normas ielobējušas organizācijas, kas pārstāv arī ārvalstu lauksaimnieku intereses. Piemēram, arī plānotās pirmpirkuma tiesības sakārtotas tā, lai vairāk iegūtu dāņu un citu ārzemnieku lielie uzņēmumi, nevis mūsu ģimenes saimniecības. Pirmpirkuma tiesības vēlamies noteikt nomniekam, lai gan tādās valstīs kā Ungārija un Francija pirmpirkuma tiesības ir kaimiņam. Tas ir tikai loģiski, jo veicina saimniecības zemju konsolidēšanu vienā vietā, kas, savukārt samazina ražošanas izmaksas un palielina saimniecību konkurētspēju.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome pārstāv Latvijas lauksaimnieku intereses, un mēs ticam, ka lielākā daļa Saeimas deputātu pievienojas mūsu viedoklim, savukārt likums tiks pieņemts par labu pašmāju, nevis ārzemju lauksaimniekiem.

Nosargāt mūsu zemi palīdzēs arī kustība „Latvijas zeme – Latvijas pilsoņiem”, kas ir privāti ierosināta iniciatīva, kuru patlaban atbalsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, daudzu citu lauksaimnieku organizāciju biedri un vairāk nekā 5000 Latvijas pilsoņi, kuri jau ir parakstījušies par referenduma rīkošanu portālā manabalss.lv.. Diemžēl ārzemju lauksaimniekus aizstāvošās organizācijas izplata maldinošu informāciju, ka neviena lauksaimnieku organizācija nav aicinājusi atbalstīt šo iniciatīvu, taču mēs ceram, ka iedzīvotāji būs aktīvi, mums un izdosies savākt parakstus referenduma rīkošanai, neskatoties uz kūtru politiķu un dāņu lauksaimniekus aizstāvošu organizāciju atturīgo vai pat noraidošo attieksmi, tādēļ aicinu visus parakstīties portālā www.manabalss.lv

Padalies ar citiem…Share on LinkedInShare on Google+Tweet about this on TwitterShare on FacebookEmail this to someone

Zemes iztirgošanas sāpīgais jautājums

“Prātiņš manim zirgu pirkt,
Prātiņš ņemt līgaviņu,
Tā prātiņa man nebija
Tēva zemi paturēt,”
šādu nožēlu pauž no Lielvārdes apriņķa nākusī tautasdziesma, kuru glabā mūsu kultūras lepnums – Dainu skapis. Šobrīd tieši Vidzeme lepojas ar vislielākajām lauksaimniecības zemes platībām, taču situācija Latvijā rāda, ka pašu tīrumi no latviešu rokām izslīd kā smiltis starp pirkstiem. Tautasdziesmas rindas, kā paredzot nākotni, atspoguļo valstī notiekošo zemes iztirgošanu ārvalstu personām, skandināviem, amerikāņiem u.c., kuri nu kļuvuši par lielākajiem zemes īpašniekiem.

Latvijas zeme ir vērtība, par kuru simtiem gadu garumā cīnījušies mūsu tēvu tēvi, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm – mums, mūsu bērniem un mazbērniem. Ne mazums latviešu tautas asiņu izliets karos, ne mazums asaru liets, smagos laikos zaudējot savas dzimtas mājas.

Ar mērķi labot situāciju, Zemkopības ministrija (ZM) ministres L.Straujumas vadībā nāca klajā ar likuma grozījumiem, tomēr tie ir nepilnīgi. Grozījumos paredzēts, ka pirms zemes iegādes tās potenciālajam īpašniekam nepieciešama trīs gadu pieredze lauksaimniecībā. Šis noteikums gan neattieksies uz jaunajiem lauksaimniekiem līdz 40 gadu vecumam, tomēr, manuprāt, šādi ierobežojumi ir lieki. Kādēļ gan nepieciešams vecuma slieksnis, kas ierobežo tos, kuriem vēlme nodarboties ar lauksaimniecību radusies brieduma gados?

Tāpat plānots kontrolēt, vai pēc pirkuma veikšanas lauksaimniecības zeme patiesi tiek lietderīgi izmantota tai paredzētajam mērķim. Lai arī ZM grozījumi vairāk tiecas nevis izslēgt ārzemniekus no potenciālo zemes pircēju loka, bet gan ierobežot mūsu pašu Latvijas pilsoņus, šī prasība vēl būtu pieļaujama.

Zemes veiksmīgu apsaimniekošanu apgrūtina arī zemes pirmpirkuma tiesību jautājums. Tās pieder esošajam zemes nomniekam, nevis pieguļošās, kaimiņos esošās, zemes īpašniekam. Tas nozīmē, ka saimniecību zemes joprojām būs izkaisītas plašā apgabalā un konsolidācija nenotiks. Savukārt šādu prasību būs viegli apiet, jo esošo nomas līgumu varēs lauzt un jebkurā laikā noslēgt to ar potenciālo pircēju. Ja likumā tiktu iekļautas šādas normas, vajadzētu noteikt arī nomas līguma minimālo darbības termiņu, tomēr šāda rīcība varētu būt pretrunā ar civillikumu.

Skarbā realitāte neapmierina Latvijas zemniekus, tāpēc organizācijas apsvērušas iespēju sekot Lietuvas lauksaimnieku piemēram un, saistībā ar aizliegumu pārdot vietējo lauksaimniecības zemi ārvalstniekiem, rīkot referendumu. ZM plānotie likuma grozījumi gan paredz dažādus ierobežojumus, tomēr problēmu, zemes iztirgošanu ārzemniekiem, nerisina.
Sekmīgas lauksaimniecības labvēlīgā ietekme uz ekonomiku nav noliedzama. Lauksaimniecība, pārtikas un meža nozare jau tagad dod būtisku pienesumu – 12% no iekšzemes kopprodukta. Tā rada jaunas darba vietas, attīsta lauku reģionus, un šie ir tikai daži no pozitīvajiem aspektiem.

Vienīgais risinājums, kā pasargāt mūsu senču zemi ir tautas nobalsošana, kurā Latvijas Republikas pilsoņu vairākums atbalstītu aizliegumu ārzemniekiem iegādāties lauksaimniecības un meža zemi. Eiropas Savienībā valda demokrātija, pilsoņu izteiktās vēlmes tiek uzklausītas un ņemtas vērā. Tā var nerēķināties ar Latvijas politiķu likumos iestrādātām pirmsvēlēšanu laika iegribām, bet nevar ignorēt Latvijas tautas gribu. Jau pašlaik ir noteikts, ka vienam miljonam ES iedzīvotāju no septiņām dalībvalstīm ir tiesības ierosināt iniciatīvas jebkurā jomā.

Ja mēs klusēsim un nerīkosimies, nekas nemainīsies, savukārt, piemēram, ja Lietuva, kur jau veikta tautas nobalsošana, Latvija un citas ES valstis vēlēsies izskaust zemes iztirgošanu ārzemniekiem, tad ES vadītājiem būs jāieklausās un jāatļauj dalībvalstīm ieviest lauksaimniecības un meža zemes tirdzniecības ierobežojumus.

Aicinu atbalstīt portālā manabalss.lv izveidoto iniciatīvu “LATVIJAS ZEME LATVIJAS PILSOŅIEM” un balsot http://manabalss.lv/i/625 par mūsu nacionālās bagātības, lauksaimniecības un meža zemes, saglabāšanu Latvijas pilsoņu īpašumā.

Saimniekot pašu zemē ir arī goda jautājums – to, ko esam spējuši nosargāt gadsimtu garumā, neļausim atņemt miera laikos!

Padalies ar citiem…Share on LinkedInShare on Google+Tweet about this on TwitterShare on FacebookEmail this to someone