Ilgtspējīga ražošana – ilgtermiņa ieguvums

Pēdējo gadu gaitā sabiedrībā vērojama arvien lielāka interese par veselīgu uzturu, cilvēkam un videi nekaitīgiem saimniekošanas risinājumiem un zaļu dzīvesveidu. Pērn veiktajā Jēlas un Kolumbijas universitāšu pētījumā Environmental Performance Index (1) Latvija iekļuvusi pasaules zaļāko valstu trijniekā un, lai arī pētījums būtu papildināms ar kvalitatīviem konkrētu vides aspektu izvērtējumiem, šis ir augsts rādītājs.

Minētais gan nenozīmē, ka Latvijai vairs nebūtu kur augt. Tieši pretēji – valstī jānostiprina izpratne par to, cik pozitīvu ietekmi ilgtspējīga lauksaimniecība, rūpes par vidi un mums pašiem, atstāj ilgtermiņā. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka pērn Latvijā graudaugu sējumos izmantotas vairāk nekā pus tūkstotis tonnas pesticīdu – tirgū ienākot arvien jaunām vielām, pastāv iespējamība radīt ievērojamu apdraudējumu videi (2). Sekošana līdzi pesticīdu izmantošanai lauksaimniecības kultūrās ir viens no punktiem ceļā uz ilgtspējīgu attīstību vides un veselības jomā, kas tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) prasībām.

Tomēr minētais ir tikai viens no veidiem, kādos tiek sekots līdzi vides riska faktoriem. Svarīgi ir katram pašam un mums visiem kopā patiesi saprast būtiskāko – ilgtspējīga pārtikas ražošana un patēriņš gluži vienkārši nozīmē dzīves kvalitātes uzlabošanos, sākot no pašiem pamatiem. Eiropas Parlamentā tiek pārskatīta kopējās lauksaimniecības politika, par mērķiem izvirzot pieejamas pārtikas cenas, attīstītus lauku apvidus un spēcīgas lauksaimnieku kopienas. Manuprāt, izaugsme ir cieši saistīta ar ilgtspējīgu un videi draudzīgu lauksaimniecības attīstību un rūpēm par dabu kopumā. Tā, piemēram, biškopības nozarē tiktu domāts par bišu, dabīgo apputeksnētāju saudzēšanu.

Pārspīlēta minerālmēslu izmantošana lauksaimniecībā var būtiski ietekmēt nitrātu daudzumu pārtikā. To uzkrāšanās augļos un dārzeņos lielā koncentrācijā atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēka imunitāti, vielmaiņu un izraisa nopietnas saslimšanas. Saimnieku rokās ir vērst situāciju uz labu, izvēloties dabīgās barības vielas – kūtsmēslus, kompostu, bet minerālmēslus lietojot vienīgi mērenās, sabalansētās devās. Ilgtspējīgas ražošanas metodes – bioloģiskā saimniekošana vai integrētās audzēšanas ieviešana nozīmē vidi saudzējošo pasākumu veikšanu, tādējādi saglabājot bioloģisko daudzveidību un pēc iespējas vairāk samazinot risku cilvēka veselībai un videi. Kā agronoms, esmu pārliecināts, ka lielākā daļa mūsu zemnieku jau saimnieko videi draudzīgi un apzinās, ka īstermiņa, augsni noplicinoša un uz ātru peļņu vērsta intensīva lauksaimniecība nenodrošinās ienākumus un pircēju uzticību ilgākā laikā.

Savukārt kā patērētāji mēs varam ietekmēt kopainu, izvēloties veselīgu – vietējo pārtiku, kas ražota videi draudzīgi, tāpēc nesatur pesticīdu atliekvielas. Tā nav mērojusi tūkstošiem kilometru tālu ceļu, mākslīgi nogatavināta un apstrādāta ar fungicīdiem, lai nebojātos to transportējot. Ikviens, kurš reiz baudījis tikko plūkta tomāta smaržu, uz pašu rupjmaizes ziedis Latvijas ārēs ievāktu medu un tirgū apbrīnojis vietējo kartupeļu šķirņu krāšņo daudzveidību, pratīs novērtēt atšķirību. Atbalstot “savējos” un iegādājoties pārtiku tieši no ražotāja gūstam gandarījumu par pašmāju saimniecību atbalstīšanu. Mums ir iespēja aprunāties, vairāk izzināt ražošanas procesu un pārtikas ražošanā izmantotās metodes.

Pārdomāta saimniekošana un domāšana ilgtermiņā nozīmē ne tikai indivīda rūpes par sevi un tuvākajiem, bet zemi un valsti kopumā. Latvijas lauki ir unikalitāte, kas jāsaglabā. Dabas ritmu ievērošana svarīga ne tikai lauksaimniekam, bet arī pilsētu iedzīvotājiem, kuriem lauki ir svarīgi, lai gūtu atelpu, pozitīvi uzlādētos no dabas, lakstīgalu dziesmām un cīruļu treļļiem. Izvēloties intensīvās lauksaimniecības produkciju, intensīvi nodarām pāri paši sev. Savukārt pārdomātas ilgtspējīgas ražošanas metodes un domāšana ilgtermiņā nozīmē rūpes par sevi, bērniem, mūsu zemi un nākotni.

1 http://epi.yale.edu/epi2012/rankings 
2 http://www.csb.gov.lv/notikumi/graudaugu-kulturam-lietoti-104-kg-rapsim-154-kg-pesticidu-vienam-sejumu-hektaram-36633.html

 

Padalies ar citiem…Share on LinkedInShare on Google+Tweet about this on TwitterShare on FacebookEmail this to someone

    Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *