Veselīga pārtika Rīgas skolās un pirmsskolās

Sabiedrības satraukums par bērnu neveselīgajiem ēšanas paradumiem nav nekas jauns. Pie vainas nav tikai ģimeņu finansiālā situācija, jo veselīgs produkts ne vienmēr ir sinonīms “dārgam”. Diemžēl mūsdienu dzīves ritmā “fast food” kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu arī gana turīgās ģimenēs.

Šādā “teorētiska satraukuma” stadijā esam jau gadiem. Ir virkne MK noteikumu, kuros noteikti veselīgas pārtikas kritēriji izglītības iestādēs. Notikušas neskaitāmas diskusijas dažādās darba grupās, kurās vienmēr uzvar viedoklis – situācija nav normāla, vismaz skolās un pirmsskolās būtu jānodrošina veselīga ēdināšana. Priekšnosacījumi un  valdības atbalsts ir, toties praksē šo veselīgas pārtikas virzību Rīgas dome  realizē ļoti lēni.

Rīgai ir visas iespējas kļūt par skolēnu veselīgas ēdināšanas pilotprojekta pilsētu! Sadarbojoties Rīgas domei, izglītības iestādēm un zemnieku saimniecībām, jāveic tirgus izpēti, jāizstrādā iepirkumu plānošana un realizēšana. Rīgai jābūt par vienu no līderēm Eiropas galvaspilsētu vidū, kas izglītības iestādēs nodrošina veselīgu pārtiku. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Latvijā tam ir labvēlīga situācija – mums ir daudz bioloģisko produktu audzētāju un ražotāju. Kā atzinusi Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, tad Latvija starp Eiropas valstīm ir augstajā piektajā vietā pēc bioloģiskās lauksaimniecības platības. Zemniekiem tā  būtu iespēja paplašināt noieta tirgu un būtu redzams reāls atbalsts vietējiem lauksaimniekiem un veselīga pārtika bērniem!

Viens no būtiskākajiem iemesliem zemnieku zemajai aktivitātei publiskajos pārtikas iepirkumos ir nespēja konkurēt ar apšaubāmas kvalitātes ārzemju produkcijas vairumtirdzniecības cenām, kā arī birokrātiskie iepirkumu noteikumi. Latvijā iepirkumos joprojām  galvenais kritērijs ir cena. Daudzās Eiropas valstīs pašvaldības jau sen ir atteikušās par galveno kritēriju iepirkumos uzskatīt tikai lētāko piedāvājumu, bet gan kvalitāti. Tur ir novērtēts ekonomiskais ieguvums arī tad, ja izvēle nav tikai par labu zemākajai cenai. Arī mums būtu jānovērtē adekvāti situācija, ka ne vienmēr lētākais būs arī visos citos aspektos labākais. Mēs nekad nevarēsim konkurēt ar Poliju vai Lietuvu pārtikas  preču apjoma un līdz ar to arī zemākas cenas ziņā, taču mēs spējam savām izglītības iestādēm nodrošināt svaigākus un kvalitatīvākus produktus zaļajos iepirkumos. Pie tam par preču iegādi samaksātais cirkulē tepat reģiona vai valsts ietvaros.

Īpašs akcents izglītības iestāžu ēdināšanā jāliek tieši uz sezonālajiem dārzeņiem un augļiem. Lai ēdienkartes tiktu sagatavotas, atbilstoši dārzeņu pieejamībai sezonā. Tieši sezonālajos augļos un dārzeņos ir visvairāk vitamīnu un bioloģiski aktīvu vielu.

Kā atzinušas skolas, kas jau šobrīd saviem spēkiem mēģina nodrošināt veselīgu un dabīgu pārtiku, tad būtu jāmaina iepirkumu procesu organizēšana Rīgas domē. Būtu jāatgriežas pie iepirkumu organizēšanas izglītības iestāžu vadītāju līmenī, saglabājot prasības attiecībā uz ‘’zaļajiem iepirkumiem’’. Lai zemnieki varētu pilnvērtīgi piedalīties iepirkumos, iepirkumu dokumentācija jāgatavo ziemā, lai pavasarī zemnieki zinātu, kādi dārzeņi un kādos apjomos jāsēj. Līdzšinējā praksē valsts un pašvaldību iestādes iepirkumus izsludina galvenokārt vasarā, kad sen jau lauki apstrādāti un zemnieki  noslēguši līgumus ar pircējiem.

Rīgas izglītības iestāžu un centralizētajos iepirkumos, kur jau ir pieredze  pārtikas iegādē, iepirkumus mēdz dalīt divās daļās – sezonālajos un nesezonālajos. Lai to varētu realizēt, vispirms vajadzīga profesionāla izpratne par lauksaimniecības produktu vietējo tirgu – kādus produktus ražo vietējie zemnieki un kuros mēnešos tie ir pieejami.
Sagatavojot iepirkuma noteikumus, svarīgi ir arī izvērtēt, cik bieži zemniekam būs jāpiegādā produkti. Lai piegādes loģistikas izmaksas  nepārsniegtu ienākumus no preču pārdošanas. Šāda kārtība jau pastāv, bet tai ir nepieciešami būtiski uzlabojumi sadarbojoties ar mūsu lauksaimniekiem.

Ja iepirkums ir sadalīts daudzās daļās, piemēram, 12, tad reti kura saimniecība spēs piedāvāt atsevišķās daļās visu produktu klāstu. Pagaidām Latvijā vēl nav tik daudz kooperatīvu, kas spēj nodrošināt plašu veselīgu un dabīgu produktu sortimentu. Taču esošā situācija pieļauj, ka piedāvājumu var iesniegt vienkārša personu apvienība. Tātad zemnieki, savstarpēji vienojoties,  var iesniegt kopīgu piedāvājumu.
Arī bioloģiskās pārstrādes  uzņēmumi, kuru skaits pieaug, varētu iekļauties šajā sadarbības procesā ar Rīgas skolām uz pirmsskolām. Mēs veiksim izmaiņas, kas ļautu arī mājražotājiem realizēt savu produkciju ne tikai individuālam patērētājam, bet piedalīties arī publiskajos iepirkumos, tad skolas un bērnudārzi varētu mieloties pat ar bioloģisko saimniecību konservējumiem vai ievārījumiem.
Protams, ka šāda pāreja skolās uz vietējiem bioloģiskajiem un veselīgiem dabīgiem produktiem sākumā var likties sarežģīta. Katrs sākums ir grūts. Taču ir skolas, kas pierādījušas, ka to var paveikt! Izglītības iestādes ir pieradušas saņemt visus produktus no viena piegādātāja (piemēram, vairumtirdziecības bāzes), jo tā vienkārši ir ērtāk.

Mums visiem vieglāk ir dzīvot ierastā komforta zonā. Gan pašvaldību ierēdņiem, gan skolām un pirmsskolām, gan arī lauksaimniecības produktu audzētājiem vieglāk iet pa gadiem “iemītu taciņu”. Taču šī iemītā taciņa diemžēl nenodrošina kvalitatīvu pārtiku izglītības iestādēs. Dažās, mums diezgan tuvās,  Eiropas kaimiņvalstīs jau noteikts mērķis, ka izglītības iestāžu publiskajos iepirkumos  bioloģiskās pārtikas īpatsvaram jābūt 90 %. Latvija ir valsts, kurai ir visi priekšnoteikumi, lai mēs varētu sekot šim piemēram. Ieguvums no šādas jaunas sadarbības formas būtu visām iesaistītajām pusēm. Un pāri visam pats galvenais – veselīga jaunā paaudze!

 

 

 

Padalies ar citiem…Share on LinkedInShare on Google+Tweet about this on TwitterShare on FacebookEmail this to someone

    Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *