Zemnieku tirdziņi Rīgas mikrorajonos

Šobrīd aizvien grūtāk ir izvairīties no konvenciālās lauksaimniecības produktiem un  lielveikalu plauktos pārāk maza vieta tiek atvēlēta pārtikai bez konservantiem un e-vielām, savukārt mazo ekoloģisko pārtikas veikaliņu produkti ne visiem ir pa kabatai. Tie arī pārsvarā atrodas pilsētas centrālajā daļā, nevis mikrorajonos. Šo iemeslu dēļ vēlētos realizēt ideju par lauku produktu tirdziņiem Rīgas mikrorajonos.

Latvijai ir unikāla iezīme – mums joprojām ir gana liels mazo un vidējo zemnieku saimniecību skaits, kas labprāt meklētu noietu saviem ražojumiem. Iespraukties lielveikalu tīklos viņiem nav reāli. Rīgas Centrāltirgū savukārt visiem nepietiek vietas un ir liela nomas maksa. Tur joprojām nav arī pietiekoša kontrole, kas dažkārt, bez sirdsapziņas pārmetumiem, ļauj poļu tomātiem pielikt uzrakstu: “Vietējais”. Ierindas pircējam viegli “paplivināt gar degunu” dokumentus, kas it kā liecina, ka tirdzniecība notiek ar produkciju no paša saimniecības, taču realitāte ir tālu no patiesības. Ja arī dokumentos pircējs ierauga reālas saimniecības vārdu, kas viņu nomierina un rada uzticību, tad tā bieži izrādās fikcija. Aizbraucot uz norādīto adresi, tirgū pārdotā dārzeņu vai ogu raža labākajā gadījumā vēl nemaz nav ienākusies vai pat nav šādu stādījumu…Zemnieki ir arī sūdzējušies, ka uzticot savu produkciju starpniekam, pa vidu viņa saimniecības produkcijai tiek piejaukti poļu vai lietuviešu dārzeņi, kuri pārdoti par vietējo produktu cenu. Tas zemniekiem ir ne tikai finansiāls zaudējums, bet arī negatīva reklāma viņa produktu kvalitātei.

Pēdējā laikā populāri kļuvuši tiešās pirkšanas pulciņi internetā, kad arī “pa tiešo” tiek pasūtīti produkti no zemniekiem. Tā ir apsveicama pirkšanas – pārdošanas forma, bet ne visiem tā būs izdevīga. Ne vienmēr piegādes laiki sakritīs ar pircēja brīvo laiku, ne vienmēr viegli saplānot pirkumus jau vairākas dienas iepriekš.

Ieguvums zemnieku tirdziņiem Rīgas mikrorajonos būtu ieguvums abām pusēm – gan pircējiem, gan pārdevējiem! Rīdzinieki par zemākām cenām varētu iegādāties svaigus dārzeņus, piena produktus vai maizi tieši no paša ražotāja. Savukārt zemnieki iegūtu jaunu noieta tirgu saviem produktiem bez starpnieku pakalpojumiem.

Pašvaldības iznomātu pilsētas zemi tirdzniecības vietām uz ilgāku laiku, kas zemniekiem dotu stabilitātes sajūtu, ka vienmēr būs pastāvīga tirdzniecības vieta.  Tirdziņi tiktu organizēti konkrētā vietā, noteiktos laikos. Pārsvarā nedēļas nogalēs, kas izdevīgāk strādājošajiem Rīgas iedzīvotājiem. Tā kā tirdziņi tiktu organizēti gandrīz visos Rīgas mikrorajonos (sākumā eksperimentālā kārtā, lai redzētu konkrētā rajona pieprasījumu), tad iegādāties svaigus produktus visai nedēļai varētu arī tie iedzīvotāji, kuri neizmanto personīgo transportu.

Zemnieku tirdziņi visos laikos bijušas vietas, kur ne tikai pērk un pārdot preces, bet arī vieta, kur cilvēki tiekas, iepazīstās, socializējas un pārrunā tiem svarīgus dzīves notikumus. Tiekoties aci pret aci, pircēji jau varētu aizrunāt nākošās nedēļas produkciju, pakonsultēties par optimālo produkta glabāšanas veidu un citām lietām. Tas būtu īsts tirgus, kur notiek tirgum raksturīgās sarunas, preču nesteidzīga apskate, nevis lielveikala zīmogs – slīdošā lete pie kases, kur atskan bezpersonisks svītru kodu nolasīšanas signāls.

Šādiem tirdziņiem bez praktiski ieguvuma būtu arī estētiska pievienotā vērtība. Tā atdzīvinātu Rīgas mikrorajonus, ko vairāk uztveram, kā “guļamrajonus”. Arī tūristiem tā būtu iespēja ne tikai koncentrēties ne tikai tradicionālajos tūrisma maršrutos, bet iepazīt arī attālākas Rīgas daļas. Nav izslēgts, ka vēlāk šie tirdziņi varētu kļūt arī par vietējā mikrorajona kultūras pasākumu vietu – tirgus dienās notiek konkrēta Rīgas rajona deju kolektīvu un koru koncerti.

Ceļojot pa Eiropu, redzam, cik ļoti populāri šādi nelieli zemnieki produkcijas tirdziņi ir Berlīnē vai Parīzē. Tas viss lieliski sadzīvo ar lielveikaliem un lielajiem tirgiem. Tas ienes pilsētas urbānajā vidē nelielu daļu lauku vides, kas mūsdienu stresa pārpilnajā pilsētnieka ikdienā nav mazsvarīgi. Mūsu zemnieku produkcija varbūt pat ir dabiskāka nekā franču vai vācu zemnieku produkti. Tad kāpēc lai rīdzinieka pusdienu galds būtu sliktāks par parīzieša?

Padalies ar citiem…Share on LinkedInShare on Google+Tweet about this on TwitterShare on FacebookEmail this to someone

    Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *